Emma Tompsone
Emma Thompson |
|---|
 Emma Tompsone Toronto starptautiskajā kinofestvivālā 2013. gadā |
| Dzimusi |
1959. gada 15. aprīlī (60 gadi)
 Londona, Anglija, Apvienotā Karaliste |
|---|
| Nodarbošanās |
Aktrise, komiķe, autore |
|---|
| Darbības gadi |
1979—pašlaik |
|---|
Emma Tompsone (angļu: Emma Thompson, dzimusi 1959. gada 15. aprīlī Padingtonā, Londonā, Anglijā) aktieru Ērika Tompsona un mātes Filidas Lo ģimenē un ir angļu aktrise, komiķe, scenāriste un autore.
Tompsone bija apveltīta ar jautru, gudru, radošu ģimenes atmosfēru, un viņa bija populāra un veiksmīga studente. Viņa mācijās Kembridžas universitātē, studējot angļu literatūru un bija daļa no universitātes ''Footlights'' dramatikas jeb amatierteātra kluba, kurā pirmo reizi satikās slavenās grupas Monty Python locekļi.
Tompsone universitāti apsolvēja 1980.gadā un uzsāka savu izklaides industrijas karjeru sākot ar BBC radio izklaides raidījumiem un komēdiju šoviem.
Divkārtēja Amerikas Kinoakadēmijas balvas balvas ieguvēja — 1992. gadā kā labākā aktrise par Mārgaretas lomu Džeimsa Aivorija filmā "Hovardsenda" pēc Eduarda Morgana Forstera romāna motīviem un 1996. gadā kā scenārija autore Li Aņa filmā "Prāts un jūtīgums" pēc Džeinas Ostinas romāna motīviem.
Vēl trīsreiz nominēta Amerikas Kinoakadēmijas balvai, kā arī trīs BAFTA balvu, vienas Emmy balvas un divu Zelta Globusa balvu ieguvēja.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Emma Tompsone.- IMDb profils (angliski)
Amerikas Kinoakadēmijas balvas ieguvējas nominācijā "Labākā aktrise galvenajā lomā" |
|---|
| | 1928–1940 |
- Dženeta Geinore (1928)
- Mērija Pikforda (1929)
- Norma Šīrere (1930)
- Marija Dreslere (1931)
- Helena Hejesa (1932)
- Ketrina Hepbērna (1933)
- Klodeta Kolbēra (1934)
- Beta Deivisa (1935)
- Luīze Rainere (1936)
- Luīze Rainere (1937)
- Beta Deivisa (1938)
- Vivjena Lī (1939)
- Džindžera Rodžersa (1940)
|
|---|
| | 1941–1960 |
- Džoana Fonteina (1941)
- Grīra Gārsone (1942)
- Dženifere Džonsa (1943)
- Ingrīda Bergmane (1944)
- Džoana Kroforda (1945)
- Olīvija de Hevilenda (1946)
- Loreta Janga (1947)
- Džeina Vimane (1948)
- Olīvija de Hevilenda (1949)
- Džudija Holideja (1950)
- Vivjena Lī (1951)
- Širleja Būta (1952)
- Odrija Hepbērna (1953)
- Greisa Kellija (1954)
- Anna Manjāni (1955)
- Ingrīda Bergmane (1956)
- Džoanna Vūdvorda (1957)
- Sūzana Heivorda (1958)
- Simona Sinjoreta (1959)
- Elizabete Teilore (1960)
|
|---|
| | 1961–1980 |
- Sofija Lorena (1961)
- Anna Bankrofta (1962)
- Patrīcija Nīla (1963)
- Džūlija Endrūsa (1964)
- Džūlija Kristija (1965)
- Elizabete Teilore (1966)
- Ketrina Hepbērna (1967)
- Ketrina Hepbērna / Bārbra Streisande (1968)
- Megija Smita (1969)
- Glenda Džeksone (1970)
- Džeina Fonda (1971)
- Laiza Minelli (1972)
- Glenda Džeksone (1973)
- Elena Bērstina (1974)
- Luīze Flečere (1975)
- Feja Danaveja (1976)
- Daiena Kītone (1977)
- Džeina Fonda (1978)
- Sallija Fīlda (1979)
- Sisija Speseka (1980)
|
|---|
| | 1981–2000 |
- Ketrina Hepbērna (1981)
- Merila Strīpa (1982)
- Šērlija Makleina (1983)
- Sallija Fīlda (1984)
- Džeraldīna Peidža (1985)
- Marlija Matlina (1986)
- Šēra (1987)
- Džodija Fostere (1988)
- Džesika Tandija (1989)
- Ketija Beitsa (1990)
- Džodija Fostere (1991)
- Emma Tompsone (1992)
- Hollija Hantere (1993)
- Džesika Lenga (1994)
- Sūzana Sarandona (1995)
- Frensisa Makdormanda (1996)
- Helēna Hanta (1997)
- Gvineta Paltrova (1998)
- Hilarija Svonka (1999)
- Džūlija Robertsa (2000)
|
|---|
| | 2001–pašlaik |
- Halle Berija (2001)
- Nikola Kidmena (2002)
- Šarlīze Terona (2003)
- Hilarija Svonka (2004)
- Rīza Viterspūna (2005)
- Helēna Mirena (2006)
- Mariona Kotijāra (2007)
- Keita Vinsleta (2008)
- Sandra Buloka (2009)
- Natālija Portmane (2010)
- Merila Strīpa (2011)
- Dženifere Lorensa (2012)
- Keita Blanšeta (2013)
- Džūliana Mora (2014)
- Bri Lārsone (2015)
- Emma Stouna (2016)
- Frensisa Makdormanda (2017)
- Olīvija Kolmane (2018)
|
|---|
|
Amerikas Kinoakadēmijas balva labākajam adaptētajam scenārijam |
|---|
| | 1927–1940 |
- Benžamins Gleizers (1928)
- Hanss Krēlijs (1929)
- Frānsisa Meriona (1930)
- Hovards Estabruks (1931)
- Edvins Bērks (1932)
- Viktors Hīrmens / Sāra Meisone (1933)
- Roberts Riskins (1934)
- Dadlijs Nikolss (1935)
- Pjērs Kolingss / Šeridans Gibnijs (1936)
- Heincs Heralds / Geza Herčeks / Normens Reilijs Rains (1937)
- Džordžs Bernards Šovs / Īans Delrimplijs / Sesils Ljūiss / V. P. Lipskoms (1938)
- Sidnijs Hovards (1939)
- Donalds Ogdens Stjūarts (1940)
|
|---|
| | 1941–1960 |
- Sidnijs Bakmens / Setons I. Millers (1941)
- Džordžs Froešels/ Džeimss Hiltons / Klodīne Vesta / Arturs Vimperiss (1942)
- Filips G. Epšteins / Jūlijs J. Epšteins / Hovards Kohs (1943)
- Frenks Batlers / Frenks Kevets (1944)
- Čārlzs Brekets / Billijs Vailders (1945)
- Roberts Šērvuds (1946)
- Džordžs Sītons (1947)
- Džons Hjūstons (1948)
- Džozefs Mankēvičs (1949)
- Džozefs Mankēvičs (1950)
- Harijs Brauns / Maikls Vilsons (1951)
- Čārlzs Šnī (1952)
- Daniels Taradašs (1953)
- Džordžs Sītons (1954)
- Pedijs Čajevskis (1955)
- Džons Fērovs / S. J. Perelmens / Džeimss Po (1956)
- Pjērs Būls / Karls Formens / Maikls Vilsons (1957)
- Alans Džejs Lerners (1958)
- Nīls Patersons (1959)
- Ričards Brukss (1960)
|
|---|
| | 1961–1980 |
- Ebijs Mens (1961)
- Hortons Futs (1962)
- Džons Osborns (1963)
- Edvards Enhalts (1964)
- Roberts Bolts (1965)
- Roberts Bolts (1966)
- Stērlings Silifants (1967)
- Džeimss Goldmens (1968)
- Voldo Solts (1969)
- Rings Lardners, juniors (1970)
- Ernests Taidimens (1971)
- Mario Pjuzo / Frānsiss Fords Kopola (1972)
- Viljams Pīters Bletijs (1973)
- Frānsiss Fords Kopola / Mario Pjuzo (1974)
- Bo Goldmens / Lorenss Hobens (1975)
- Viljams Goldmens (1976)
- Elvins Sārdžents (1977)
- Olivers Stouns (1978)
- Roberts Bentons (1979)
- Elvins Sārdžents (1980)
|
|---|
| | 1981–2000 |
- Ernests Tompsons (1981)
- Kosta-Gavrass / Donalds E. Stjūarts (1982)
- Džeimss Brukss (1983)
- Pīters Šefers (1984)
- Kurts Luedtke (1985)
- Ruta Pravere Džabvala (1986)
- Bernardo Bertoluči / Marks Peploe (1987)
- Kristofers Hemptons (1988)
- Alfrēds Uhri (1989)
- Maikls Bleiks (1990)
- Teds Telijs (1991)
- Ruta Pravere Džabvala (1992)
- Stīvens Zailians (1993)
- Ēriks Rots (1994)
- Emma Tompsone (1995)
- Billijs Bobs Torntons (1996)
- Braiens Helgelands / Kērtiss Hensons (1997)
- Bils Kondons (1998)
- Džons Ērvings (1999)
- Stīvens Gagans (2000)
|
|---|
| | 2001–pašlaik |
- Akiva Goldsmans (2001)
- Ronalds Harvuds (2002)
- Frena Volša / Filipa Bojensa / Pīters Džeksons (2003)
- Aleksandrs Peins / Džims Teilors (2004)
- Lerijs Makmertrijs / Diāna Osana (2005)
- Viljams Monahens (2006)
- Džoels un Ītans Koeni (2007)
- Saimons Boufois (2008)
- Džefrijs S. Flečers (2009)
- Ārons Sorkins (2010)
- Aleksandrs Peins / Nets Feksons / Džims Rešs (2011)
- Kriss Terio (2012)
- Džons Ridlijs (2013)
- Greiems Mūrs (2014)
- Ādams Makejs / Čārlzs Rendolfs (2015)
- Berijs Dženkins / Tarels Elvins Makreinijs (2016)
- Džeimss Aivorijs (2017)
- Čārlijs Vačels / Devids Rabinovičs / Kevins Vilmots / Spaiks Lī (2018)
|
|---|
|
| Autoritatīvā vadība |
- WorldCat
- VIAF: 85084553
- LCCN: n88655644
- ISNI: 0000 0001 2141 9298
- GND: 119317060
- SELIBR: 275991
- SUDOC: 051837749
- BNF: cb13999086q (data)
- NDL: 001121595
- NKC: pna2005280869
- BNE: XX1086761
|
|---|
|
Londona, Anglija, Apvienotā Karaliste
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Emma Tompsone.
